Kā kļūt par radioamatieri Latvijā, 2018. gadā. Ievads un 1. daļa – Seminārs.

Ievads

Jau ilgi spēlējos ar domu, ka vajag piepildīt bērnības sapni un kļūt par radioamatieri. Nu beidzot sāku to darīt.
Radioamatieris pēc MK noteikumu Nr. 529 definīcijas ir “fiziska persona, kura sakaru administrācijā ir nokārtojusi radioamatieru eksāmenu un saņēmusi radioamatiera eksaminācijas apliecību”, savukārt mana definīcija ir vienkārša, tas ir cilvēks, kas vēlas izzināt radio sakaru darbības dažādus aspektus un darīt to legāli.

Latvijā ir trīs radioamatieru kategorijas.
Visvienkāršākā un ierobežotākā ir C kategorija. Šīs kategorijas radioamatieris drīkst lietot tikai rūpnieciski ražotus raidītājus ar ierobežotu jaudu, drīkst raidīt tikai divos amatieriem atvēlētos radioviļņu diapazonos, 2 metru (144-146MHz) un 70 centimetru (430-440MHz) diapazonā un drīkst lietot tikai frekvences un fāzes modulāciju. Un to visu viņš drīkst darīt tikai Latvijā.
Augstākā kategorija ir A kategorija, šie amatieri drīkst darīt visu, ko drīkst darīt amatieri un šī kategorija ir starptautiski atzīta, līdz ar to A kategorijas amatieris aizbraucot uz kādu citu vairāk vai mazāk civilizētu valsti, var tur darbināt amatieru radio staciju atbilstoši vietējiem noteikumiem. Tomēr šī kategorija man šobrīd maz interesē, jo, lai to iegūtu, ir nepieciešama B kategorija, kuras man nav.
Nu un beidzot nopietniem iesācējiem visinteresantākā kategorija – B. Kategorija, kura arī ir starptautiski atzīta. Amatieris ar B kategoriju jau ir gandrīz pilnvērtīgs radioamatieris, viņš/viņa drīkst izmantot pašizgatavotas radiostacijas, noteiktos diapazonos drīkst raidīt ar 100W jaudu, drīkst izmantot gan balss sakarus, gan Morzes kodu (ja prot), gan arī mūsdienās tik populāros ciparu režīmus un galu galā drīkst savākt 1000 apstiprinātus kontaktus ar citiem radioamatieriem, lai varētu kārtot A kategorijas eksāmenu.

1. daļa – Seminārs

Valsts AS Elektroniskie Sakari, iestāde, kura ir atbildīga par radio ētera un citu līdzīgo nemateriālo dabas resursu sadalīšanu gribētājiem un šo resursu lietošanas uzraudzīšanu, rīko pirmseksāmena seminārus tiem, kas vēlas kļūt par radioamatieriem. Es uz šo semināru aizgāju un tas bija katra eirocenta vērts (kopā 3500), ko es par to samaksāju. Man bija iespēja kārtot eksāmenu testa režīmā vairākas reizes pēc kārtas, man bija iespēja parunāt ar rūdītiem radioamatieriem, kuri VASES atbild par radioamatieru dienesta darbību un man bija iespēja noskaidrot, ka visa tā darīšana ar radiostacijas būvi un nodošanu ekspluatācijā nav tik briesmīgi sarežģīta, kā varētu šķist skatoties uz visiem normatīvajiem aktiem.
Vispirms par eksāmenu. Kārtojams datorā, 40 jautājumi, katram četras iespēajmās atbildes, pareizi jāatbild un 60%, vai 24 jautājumiem. Zinot pamatskolas fiziku, nedaudz elektroniku, drošības tehniku, radio darbības pamatus, amatieru lietoto Q kodu, radio viļņu izplatīšanās ātrumu un pāris reizes pārlasot MK noteikumus Nr. 529, eksāmenu ir iespējams nokārtot bez problēmām. Man ar palīgmateriāliem (tie paši MK noteikumi un drošības tehnikas špikeris) izdevās dabūt 88 un 90%, bez palīgamateriāliem – 77%.
Pēc testa eksāmena ir semināra praktiskā daļa, reāli transīveri un reāli radio sakari semināra vadītāju izpildījumā (viņi ir radioamatieri, kā jau minēju), gan pīkstinot Morzes kodu, gan mēģinot ar Krievijas amatieriem sazināties balsī, gan ar Ķīnas amatieriem izmantojot FT8 protokolu. Galu galā mēs aizsēdējāmies vismaz pusstundu ilgāk, kā paredzēts, un aizpļāpājāmies par radioamatieru dienesta stāvokli Latvijā. Tas bija nenormāli interesanti, tāpēc semināru iesaku katram, kas vēlas kļūt par radioamatieri.

Nākamā daļa sekos, kad būšu nokārtojis eksāmenu, pieteikums jau aizsūtīts, eksāmens apmaksāts. Tagad ir divas nedēļas laika aizpildīt robus zināšanās.

Leave a Reply